Sākums
Draudze, baznīca
Restaurācija
Fotogrāfijas
Kā mūs atrast
Sprediķi
Kristības, laulības
Svētdienas skola
Māsu draudzes
"Katlakalna Zvans"
Ziedojumi
Kontakti
Dažādi


  

Aktuālā aptauja
Kādas aktivitātes draudzē jūs apmeklētu darbadienās?
Dievkalpojumu
Slavēšanas vakaru
Bībeles stundu
Lūgšanu vakaru
Meditāciju vakaru
Tezē vakaru
Koncertu
Cits variants (rakstīt komentārā)
  rezultāti » 



Meklēšana

 

Ieraksts 30.06.2015

Atskaite par paveiktajiem darbiem pie Katlakalna baznīcas logiem un durvīm

2015. gada aprīlis, maijs 

‍Logu un durvju restaurācija - Ieguldījums tavā nākotnē

PROJEKTU LĪDZFINANSĒ EIROPAS SAVIENĪBA

 ‍   



‍2015.gada aprīļa un maija laika periodā durvis D1 un D7 un logs L31 ir protezētas un sagatavotas krāsošanai. Savukārt durvju D 5,8,11,13 vērtnes ir nokrāsotas ar lineļļas krāsu saskaņotajā tonī. Ir nokrāsotas un iestiklotas logu L13,14,15,16,21,22,23,24,25 ārējās vērtnes. Logu vērtnes ir reljefi marķētas atbilstoši projekta specifikācijai.  Ir protezētas un sagatavotas krāsošanai logu L1-5, 21-25, 11-16 iekšējās palodzes. Ir izgatavotas un sagatavotas stiklošanai logu L1-5, 21-25 ziemas vērtnes.

Logu D 11,12 iekšējās vērtnes ir iestiklotas.

 
‍Krāsots D6 vērtnes fragments. ‍



‍Logu L 11,12,13,14,15,16 iekšējās palodzes ir rotezētas un sagatavotas krāsošanai.  




Logi pēc krāsošanas. ‍



Krāsots un iestiklots logs L41.‍



‍Loga L 1 fragments pēc restaurācijas. 



Stiklotas un krāsotas loga L21 vērtnes. ‍


Protezēts, gruntēšanai sagatavotais logs L31. ‍



Krāsošanai sagatavotās logu L 1-5 palodzes. ‍



Stiklošanai sagatavotās logu L 21-15 ziemas vērtnes.‍



Stiklošanai sagatavotās logu L 1-5 ziemas vērtnes. ‍



Protezēta  un gruntēta  durvju D1 vērtne. ‍



Protezēta  un gruntēta  durvju D7 vērtne.‍



Ar minerāliem pigmentiem tonēta lineļļas ķite.
‍‍


Darba noslēgumā. ‍


‍SIA RAITUMA KRĀSAS

Edgars Raitums

Darbu atskaite saskaņota: AUTORUZRAUGS:  Aldis Apšenieks                                                                                               BŪVUZRAUGS: Māris Dikmanis

PASŪTĪTĀJS: Pēteris Eriņš, BŪVUZŅĒMĒJS: Ivars Bungše

25.06.2015

 

‍‍
‍Sia P.M.G.atbildīgais būvdarbu vadītājs:
 

Atvērt:


Atvērt:
‍‍


Atvērt:
‍‍



Atvērt:



Atvērt:



Atvērt:




Atvērt:






Ieraksts 27.06.2015. 

FOTO: Katlakalna labi paslēptais brīnums – zvejnieku un zemnieku baznīca

 15. jūnijā 23:26

Portāls Skaties.lv 

 

Uz neliela pakalniņa Katlakalna mežiņā, priežu ieskauta, paslēpusies Katlakalna baznīca, kas tagad pamatīgi zaudējusi savu spozmi un kuras renovācijā patlaban tiek ieguldīti iespaidīgi līdzekļi - 900 tūkstoši eiro. Baznīca ir unikāla, pirms vairāk nekā 220 gadiem celta, interesantā apaļā formā.

Katlakalna draudze pastāv jau kopš 16. gadsimta, un sākotnēji tai bijusi sava koka baznīciņa, kas nodegusi. Tad tika uzcelta pašreizējā mūra, apaļās formas baznīca. Vēsturiski uz Katlakalna baznīcu brauca arī zvejnieki un zemnieki arī no otras Daugavas puses – tur, kur tagad ir Ķengarags un Rumbula, stāsta draudzes priekšnieks un īpašumu pārvaldnieks Pēteris Eriņš.

“Cilvēki dažkārt vaicā, kādēļ meža vidū ir nepieciešama šāda baznīca. Taču te ir tā, ka agrākos laikos arī Rumbula un Ķengarags – teritorija otrpus Daugavai – kādreiz bija Katlakalns. Baznīca bija tā, kas savienoja abus Daugavas krastus. Cilvēki vasarā brauca ar laivām pāri Daugavai, ziemā – ar kamanām un zirgu pajūgiem,” stāsta P. Eriņš.


Portālam Skaties.lv tika ļauts ieskatīties šīs baznīcas vērienīgajos renovācijas darbos pirms tā tiek atvērta apmeklētājiem! Skaties foto!

 

 

























‍‍




‍‍‍‍



‍‍

‍‍

‍‍

‍‍

‍‍

‍‍

‍‍

‍‍

‍‍

‍‍

‍‍

Jau no ārpuses dievnams pārsteidz ar savu netradicionālo formu – tas ir apaļš ar apaļu kupolu un mazu zvanu tornīti. Baznīcas iekšienē ir arī uzsvērtas apaļās formas. Soli un ērģeļu balkons ir veidoti nepabeigta apļa formā ar pievērstību altārim, un lielais, gaišzilais kupols rada plašu debess iespaidu. Ap pašu baznīcu ir profesora un ilggadējā mācītāja Roberta Feldmaņa stādītais dārzs. Interesanto ēku būvējis tā laika Rīgas pilsētas labākais arhitekts un pilsētas galvenais būvmeistars Kristofers Hāberlands. “Latvijā šī ir vienīgā apaļas formas mūra luterāņu baznīca,” stāsta P. Eriņš. Tiek pieļauts, ka uzkalniņš, uz kura atrodas baznīca, ir veidots mākslīgi.

Interesi, ka baznīca daudzkārt salīdzināta ar Romas Panteonu – tajā skaidri saskatāma atbilstība antīkajām būvformām, kas ir pamats klasicisma arhitektūrai. Tiesa gan, baznīcas diametrs ir salīdzinoši neliels – 18 metri.

Ņemot vērā tās cienījamo vecumu, Katlakalna baznīcas stāvoklis tagad ir visai bēdīgs. Baznīca gan laika gaitā nosēdusies, tāpat tajā manāmas arī dažas draudīgas plaisas. Tādēļ tagadējā draudze esot pieņēmusi lēmumu to restaurēt. Šāda doma esot bijusi jau vairākus gadus, taču ieceri varēja sākt īstenot pēc tam, kad draudze pārdevusi daļu baznīcai piederošās zemes. Projekts tika izstrādāts “treknajos gados” – 2007. gadā, taču tad esot uznākusi krīze un iecere atlikta.


‍Taču, kopumā no šīs draudzes līdzekļiem baznīcas renovācijai atvēlot aptuveni 900 tūkstošos eiro, pērn maijā tika uzsākti renovācijas darbi. Tos cerēts pabeigt šā gada beigās, taču, ļoti iespējams, ka darbi vēl ievilksies, jo atklājies, ka celtnes stāvoklis ir vēl bēdīgāks nekā domāts pirms darbu sākšanas.
 
‍Logu un durvju restaurācija - Ieguldījums tavā nākotnē

PROJEKTU LĪDZFINANSĒ EIROPAS SAVIENĪBA



‍Savukārt, baznīcas logu un durvju restaurācijā draudze piesaistījusi Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļus 45368,57 eiro apmērā (līgums Nr.3DP/3.4.3.3.0/14/APIA/CFLA/055).



Ieraksts 26.06.2015.

Baznīcas restaurācija atklāj interesantus faktus

Tagad Katlakalna baznīcu ieskauj priedes un profesora Roberta Feldmaņa veidotais dārzs, tāpēc par to, ka Katlakalna baznīca ir celta uzkalniņā, vēsta vecas fotogrāfijas un vēsturiski dokumentāli apraksti, kuros varam lasīt, piemēram, ka „jauno Katlakalna baznīcu uzcēla netālu no Daugavas Akmeņsalas rietumu daļas augstākajā vietā, kas labi izcēla klasicisma stilā celtās baznīcas būvķermena apaļo formu un jumta sfērisko kupolu.”
 

Baznīca ap 1930.gadu.

 

‍‍


Atbildīgais darbu vadītājs Ivars Bungše atklāj, ka restaurācijas darbu laikā ir atklājies ļoti interesants fakts: „Baznīca ir būvēta ar izveidotu būvlaukumu - pievedot grunti. Bet vislielākais pārsteigums ir pati grunts, kas bijusi īpaši apstrādāta – karsējot un žāvējot. Šī karsētā smilts, likta baznīcas pamatos, veidoja tādu kā spilvenu: piespiesta tā atkal ceļas uz augšu. Arī gruntsūdens nav nācis pat tuvumā, kā tas ir ar dabīgo grunti.”‍






‍‍ Pēc restaurācijas grunts, kas ir dziļāk par četrdesmit centimetriem, paliek neskarta.

No ārpuses par mākslīgi veidotu uzkalniņu pēc 220 gadiem, protams, nekas vairs neliecina, jo ārpusē laika gaitā daudz kas mainījies, bet baznīcas iekšpusē ir saglabājušās vēstures liecības.

 ‍




Vēl kāds interesants būvniecisks risinājums, kas atklājās atsedzot baznīcas iekšsienu, ir salmu klājums, kas baznīcas celtniecības laikā tika izmantots, lai veidotu mūra un koka daļu saķeri ar apmetumu.  

 ‍




‍Kad tika noņemti grīdas dēļi, atklājās pārsteidzošs skats – 220 gadus veco dēļu otrā puse bija zeltaini dzeltena, nu, gluži kā vakar dēļi būtu no gatera vesti. Būvnieki ar patiesu cieņu atzina, ka tajos senajos laikos cilvēki lieliski zināja, kad koki zāģējami, kā žāvējami, apstrādājami un kad iekšā klājami.



‍Ivars Bungše: „Mans skatījums ir tāds – ķirmim bija paticis gulsnis, bet nav paticis dēlis, tāpēc gulsim ir divus trīs centimetrus nograuzta virsma, bet tā centrs un grīdas dēļi ir palikuši neskarti. Protams, laika zobs un mitrums ir bojājis dēļu grīdas galus un savienojumu vietas. Kā jau projektā paredzēts, pusei no baznīcas grīdas būs saglabāti vecie grīdas dēļi, bet puse tomēr būs jauni.”
 

‍Logu un durvju restaurācija - ieguldījums tavā nākotnē‍‍

PROJEKTU LĪDZFINANSĒ EIROPAS SAVIENĪBA

  



Noslēgumam strauji tuvojas Eiropas Savienības līdzfinansētais projekts 45368,57 eiro apmērā (līgums Nr.3DP/3.4.3.3.0/14/APIA/CFLA/055) „Katlakalna evaņģēliski luteriskās baznīcas plašākas pieejamības sabiedrībai un sociālekonomiskas izmantošanas palielināšana”, kura ietvaros tika veikta logu un durvju restaurāciju, kā arī izveidota baznīcas pieejamība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Baznīcas garenass rizalītos saglabājušies oriģinālie no priedes koka izgatavoti logi, kas ir ievērības cienīgs fakts visai Latvijas arhitektūras vēsturei. 

 ‍


Pie durvju un logu restaurācijas strādāja Līva Blūmfelde, kura atzina, ka tas bija interesants darbs, kas deva jaunu pieredzi. „Jāteic, ka logi, kas nonāca restaurācijā, bija ļoti dažādi. Daži bija laika zoba tik ļoti skarti, ka to vairs nevarēja restaurēt un vajadzēja taisa jaunus, bet tādi bija uz vienas rokas skaitāmi. Bija arī tik labi saglabājušies, ka vajadzēja tikai noņemt krāsas kārtu un apstrādāt. Jaunus logus uztaisīt, protams, ir vieglāk, jo restaurācija ir laikietilpīgāks process. Restaurācija prasa gan vēsturisku izpēti, gan arī īpaši piemeklētu materiālu, kas vecuma ziņā ir vienaudzis ar restaurējamo objektu. Speciālisti ļoti labi zina, kāds materiāls viņu darbā varētu noderēt, tāpēc materiālu sagādei pievērš īpašu vērību.

Īpašu logu restauratoru uzmanību piesaistīja 220 gadus vecie logu stikli, kuri nav ideāli gludi un kuros ir gaisa burbulīši. Tāda vēstures elpa izraisa īpašas sajūtas. Vecos stiklus maksimāli saglabāja, bet diemžēl daži saplīsa, tāpēc restaurējot arī stiklus nelika jaunus, bet piemeklēja attiecīga vecuma stiklus.”  

 ‍

‍‍
‍Neliels ieskats restaurācijas gaitā




Izaicinājumu restauratoriem sagādā nodrupušās un bojātās ārsienu karnīzes un plaisas mūrī, bet meistari atzīst, ka viņiem ir risinājumi šo defektu novēršanai.

 

‍‍Restaurācija jau pabeigta altāra gleznai, ko veica Latvijas Mākslas akadēmijas studenti. Protams, baznīcā restaurēta glezna atgriezīsies tikai tad, kad baznīcas restaurācijas darbi būs pabeigti.
 

‍‍
‍Altāra daļa palika neskarta. Te netika norakta smilts, vien izlīdzināta altāra slīpā grīda.
 



Restaurējot altāra sētiņu, maksimāli tika saglabāti vecie ķieģeļi

 ‍

Ārsienās iestrādāti zibensnovedēji.

 ‍






‍Tiek slietas sastatnes, lai veiktu iekštelpu restaurācijas darbus.
 


‍‍Ērģeļu plēšu rokturis.





Ērģeļmeistars Viesturs Ilsums demontē ērģeļu plēšas, lai tās vestu uz restaurāciju.

 ‍

Nojaukta starpsiena labajā pusē, kas nodalīja telpu pie galvenās ieejas, kas vairs netiks atjaunota.

 ‍


Ieraksts 17.06.2015.

Lejuplādēt kā PDF

Kādi jaunumi baznīcas restaurācijas gaitā?

Kā jau pienākas veicot tik atbildīgu darbu kā valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa restaurāciju, viss notiek ļoti atbildīgi un pārdomāti, darbus veic un uzrauga profesionālu speciālistu komanda: atbildīgais darbu vadītājs Ivars Bungše, restaurācijas darbu vadītājs Dins Kopštāls, būvuzraugs Māris Dikmanis, restaurācijas darbu būvuzraugs Gundars Gustavs, būvprojekta vadītājs, autoruzraugs Aldis Apšenieks, projekta arhitekts, autoruzraugs Artūrs Lapiņš.

Atbildīgais darbu vadītājs Ivars Bungše atzīst, ka, lai gan ārdarbu veikšanai laika apstākļi nav lutinājuši, tomēr restaurācija kopumā iekļaujas noteiktajos termiņos, un, ja neradīsies kādi neparedzēti apstākļi, darbus varētu pabeigt līdz gada beigām.

Uz jautājumu, vai Katlakalna baznīcas restaurācija ir izaicinājums, Ivars Bungše atbild, ka tā ir liela atbildība, bet personīgi viņš to nevarētu īsti nosaukt par izaicinājumu, jo pieredze krāta līdzīgos darbos, piemēram, Dubultu baznīcas, Tirzas baznīcas, Jāņa baznīcas Rīgā, Mazirbes mācītājmuižas restaurācijā, kā arī citos līdzīgos darbos.

„Katlakalna baznīcā esmu bijis klāt visos restaurācijas darbu posmos, arī tad, kad pirmos logus izņēma restaurācijai,” atzīst Bungše.

Draudzes priekšnieks Pēteris Eriņš pārdzīvo, ka jumta darbi, kas tika uzsākti pagājušā gada maijā, ne vienmēr ir virzījušies uz priekšu tik raiti, kā varētu vēlēties. „Restaurācija jau nav jaunas mājas celtniecība, kur viss ir skaidrs, kas un kā jādara,” saka Pēteris. „Tās gaitā nereti atklājas iepriekš neparedzamas lietas. Tā, piemēram, bija ar mūsu baznīcas jumta kupolu, kas tikai šķietami ir vienmērīgi apaļš, bet montējot jumta konstrukcijas izrādījās, ka tā viss nav. Uzliktās konstrukcijas nācās atkal celt no jumta nost, pārtaisīt un atkal likt atpakaļ uz jumta.”

Jautāts, vai jumta darbi ir bremzējušies Ivars Bungše saka: „Kas attiecas uz jumta darbiem, tad nevarētu teikt, ka darbi būtu īpaši bremzējušies. To vairāk vajadzētu uzskatīt par apstāšanos, lai padomātu. Kaut vai par to, kā labāk atrisināt laternas konstrukcijas jautājumu, lai pēc Hāberlanda ieceres tā atkal atrastos uz baznīcas jumta un būtu stabila. Vēsture parāda, ka pat baznīcas projekta autors nebija visu paredzējis, un laterna uz baznīcas jumta savulaik noturējās vien pāris gadus.” 


  



Jumta darbi turpinās.


Logu un durvju restaurācija - Ieguldījums tavā nākotnē

PROJEKTU LĪDZFINANSĒ EIROPAS SAVIENĪBA

  ‍ 

‍Jau 2014. gadā Katlakalna evaņģēliski luteriskā draudze iesniedza pieteikumu projektam „Atbalsts kultūras pieminekļu privātīpašniekiem kultūras pieminekļu saglabāšanā un to sociālekonomiskā potenciāla efektīvā izmantošanā” atklātas projektu iesniegumu piektās atlases kārtas ietvaros ar projektu „Katlakalna evaņģēliski luteriskās baznīcas plašākas pieejamības sabiedrībai un sociālekonomiskas izmantošanas palielināšana”, lai veiktu logu un durvju restaurāciju, kā arī baznīcas pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. 2014. gada 6. augustā Latvijas Republikas Kultūras ministrija pieņēma lēmumu projektu atbalstīt un projektam izdevās piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu 45368,57 eiro apmērā (līgums Nr.3DP/3.4.3.3.0/14/APIA/CFLA/055).
 
‍Restaurācijas darbu vadītājs Dins Kopštāls stāsta, ka logu un durvju restaurācijas darbi jāpaveic līdz 2015. gada 30. jūnijam, un tie norit saskaņā gan ar nepieciešamo darba apjomu, gan ar noteiktajiem termiņiem. Pirmajā darba posmā tika apzināti visi restaurācijā veicamie darbi, un tagad iestājies mirklis, kad norit pats darba process. Piemēram, baznīcā jau ir veikta logu aiļu apakšējās daļas protezēšana, atvērtas visas logu nišas, kurās tagad ievietos apkures radiatorus, lai noteiktos termiņos varētu uzlikt palodzes.

Saziņā ar Eiropas struktūrfondu administratoriem pieņēmām lēmumu vēsturiskās un restaurētās durvis, kas pirms baznīcas restaurācijas bija palīgtelpas durvis pie baznīcas galvenās ieejas, tagad iestrādāt otrā stāva starpsienā starp kāpņu telpu un plēšu telpu.

Nelielas izmaiņas sakara ir arī to sadaļu, kas skar baznīcas pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Ja projektā bija paredzēti elektriskie ratiņi, kas cilvēkiem ar kustību traucējumiem palīdzētu iekļūt baznīcā, tad esošā situācija parāda, ka pacēlums būs tik neliels, ka to pārvarēt palīdzēs slīpa uzbrauktuve.

Vienlaikus ar logu un durvju restaurāciju norit arī pašas baznīcas restaurācijas darbi. Nokaļot un noņemot veco apmetumu no baznīcas ārsienas, atklājās visai bēdīga aina – nišās, kurās tagad jāievieto restaurētie logi, atklājās milzīgas plaisas, tāpēc speciālisti risina jautājumu, kā vispareizāk rīkoties, lai šīs plaisas novērstu. Eiropas fondu administratori nepieļauj atkāpes no noteiktajiem darbu grafikiem, tie jāpaveic līdz 30.jūnijam.‍



‍Atvērtas visas logu nišas, kurās tagad ievietos apkures radiatorus.
 




‍Noņemot baznīcas ārsienas apmetumu, atklājās iespaidīgas plaisas.
 




Protezētās logu aiļu apakšējās daļas.‍

‍Restaurācijas gaitā likvidēs balkona slīpumu‍‍
‍Solīdais baznīcas vecums uz pašu ēku ir atstājis zināmu ietekmi. 220 gadu laikā tā iesēdusies zemē par aptuveni 15 centimetriem. Draudzes priekšnieks Pēteris Eriņš stāsta, ka aptuveni pēdējo piecpadsmit divdesmit gadu laikā pati baznīca vairs nav sēdusies, ko gan nevar teikt par centrālās ieejas un sakristejas piebūvēm. Tieši šo svārstību dēļ baznīcai radušies vairāki tehniski defekti. Viens no tiem ir ērģeļu balkons, kura slīpums ir krietni manāms.
P.Eriņš: „Lai izlīmeņotu ērģeļu balkona grīdu, restaurācijas procesā par aptuveni 15 centimetriem zemāk ir jānosēdina pats balkons. Restauratori to dara ļoti pakāpeniski, pa diviem trim centimetriem nedēļā, ļaujot tam kārtīgi nosēsties. Jāraugās, lai balkona bruses netiktu izrautas no sienas. Tas viss nav tik vienkārši. Kad balkons tiek laists uz leju, tas krakšķ un brakšķ, bet bez šī procesa nevar iztikt, jo esošajā slīpumā ērģeles nevar normāli strādāt.”  ‍



‍Tiek sēdināts ērģeļu balkons.
 

‍Nosēdinot balkonu ir svarīgi, lai balkona bruses netiktu izkustinātas no sienas.
 
Pavisam drīz mūsu mājas lapā varēsiet atkal lasīt jaunumus, kas saistīti ar restaurācijas darbu gaitu, uzzināt interesantus faktus, kā arī skatīt jaunākos fotouzņēmumus



Ieraksts 20.04.2015.

Lejuplādēt kā PDF

Katlakalna evaņģēliski luteriskā draudze restaurē savu baznīcu

1792. gadā Rīgas pilsētas labākais arhitekts un pilsētas galvenais būvmeistars Kristofers Hāberlands uzsāka jaunās Akmeņsalas baznīcas projektēšanu, un tagadējo Katlakalna baznīcu iesvētīja 1794. gada 9. jūlijā (pēc vecā stila – 20. jūlijā).

Katlakalna baznīca ir viena no retajām rotondas tipa baznīcām Latvijā. Daudzkārt salīdzināta ar Romas Panteonu – tajā skaidri saskatāma atbilstība antīkajām būvformām, kas ir pamats klasicisma arhitektūrai. Tā ir salīdzinoši neliela, kuras diametrs ir 18 metrus. Katlakalna baznīcas plānojumā atklājas Hāberlanda formas izjūtas apvienojums ar izteiktu prakticismu. Tā izceļas ar racionālu, luterāņu konfesijas vajadzībām atbilstošu telpas plānojumu – baznīcas soli izvietoti puslokā ap altāra daļu. Amfiteātra princips solu organizēšanai nodrošina labu baznīcas centrālās daļas – altāra uztveramību praktiski no jebkuras vietas baznīcā. Tā ir rotondas tipa baznīcas priekšrocība, salīdzinājumā ar citu tipu baznīcām. Šajā ziņā skaidri atklājas Hāberlanda racionālisms, projektējot klasicisma stila kulta celtni. Ēkas arhitektoniskais risinājums prasa brīvu laukumu tās aplūkošanai, tāpēc baznīca celta pussalas visaugstākajā punktā. 

Pieteikums projektam 

„Atbalsts kultūras pieminekļu privātīpašniekiem kultūras pieminekļu saglabāšanā un to sociālekonomiskā potenciāla efektīvā izmantošanā”

 Katlakalna evaņģēliski luteriskā draudze 2014. gadā iesniedza pieteikumu projektam „Atbalsts kultūras pieminekļu privātīpašniekiem kultūras pieminekļu saglabāšanā un to sociālekonomiskā potenciāla efektīvā izmantošanā” atklātas projektu iesniegumu piektās atlases kārtas ietvaros ar projektu „Katlakalna evaņģēliski luteriskās baznīcas plašākas pieejamības sabiedrībai un sociālekonomiskas izmantošanas palielināšana”, lai veiktu logu un durvju restaurāciju, kā arī baznīcas pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Projektam tika piešķirts identifikācijas numurs 3DP/3.4.3.0/14/APIA/CFLA/055 un ar 2014. gada 6. augusta Latvijas Republikas Kultūras ministrijas lēmumu Nr. 5.1.-20-15 lēmumu ar dažiem iebildumiem projekts tika apstiprināts, nosakot, ka piešķirtā summa nepārsniegs 45368,57 eiro. 

Draudzes padome izveidoja iepirkumu komisiju, kuras sastāvā bija draudzes priekšnieks Pēteris Eriņš, draudzes mācītājs Māris Ziemelis un draudzes valdes locekļi Diāna Greidāne un Raimonds Gigels. Komisijai bija nepieciešams veikt atkārtotu iepirkumu par baznīcas logu un durvju restaurāciju un būvuzraudzību, kas tika izsludināts 2014. gada  30. oktobrī. 

 Logu un durvju restaurācijai bija saņemti šādi piedāvājumi no:
  • SIA „Wood ART.LV” kopsummā 80803,00 eiro, 
  • SIA „P.M.G.” kopsummā 82325,98 eiro,  
  • SIA „Pilastrs” kopsummā 88722,69 eiro. 

Izvērtējot SIA „P.M.G.” un SIA „Pilastrs” sākotnēji iesniegtos piedāvājumus, komisija konstatēja un secināja, ka tie ir sagatavoti atbilstoši iepirkuma nolikuma noteikumiem un atbilst kvalifikācijā un tehniskajā specifikācijā noteiktajām prasībām, bet  SIA „Wood ART.LV” tāmē nav iekļauta logu siltināšana un fotofiksācija, kas neatbilst tehniskās specifikācijas prasībām. 

Komisija nolēma par uzvarētāju noteikt SIA „P.M.G.”, kas ir pieredzējusi līdzīgu projektu realizācijā un tās piedāvājums atbilst visām pasūtītāja prasībām un ir ekonomiskāks.  

 
Pakalpojumam „Būvuzraudzība” bija saņemti šādi piedāvājumi no:
  • SIA „Northproject” par kopsummu 1960,20 eiro;
  • SIA „Swell” kopsummā 1802,90 eiro, 
  • SIA „Riga Business Agency” kopsummā 1694,00 euro.

Izvērtējot iesniegtos piedāvājumus, komisija nolēma par uzvarētāju iepirkuma pakalpojumam „Būvuzraudzība” noteikt SIA „Riga Business Agency”, kas atbilst pasūtītāja prasībām un ir ekonomiski izdevīgāks.

Ar uzvarētājiem tika noslēgti līgumi par restaurācijas darbiem un kārtota dokumentācija Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā  un Ķekavas novada būvvaldē. 2015. gada februārī tika saņemtas visas nepieciešamās atļaujas un bija uzsākti logu un durvju restaurācijas darbi, kuri ir uzrādīti pielikumos. 

IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ

PROJEKTU LĪDZFINANSĒ EIROPAS SAVIENĪBA


 

PASŪTĪTĀJS: Katlakalna evaņģēliski luteriskā draudze

PASŪTĪTĀJA PĀRSTĀVIS: Draudzes priekšnieks Pēteris Eriņš, tālr. 29234047

GALVENAIS BŪVUZŅĒMĒJS: SIA „P.M.G.” reģ. nr. 50003699021, tālr: 67327200, fakss: 67327201

ATBILDĪGAIS DARBU VADĪTĀJS: Ivars Bungše, sert. Nr. 20-5898, tālr. 29563078

RESTAURĀCIJAS DARBU VADĪTĀJS: Dins Kopštāls, sert.Nr.20-5512

BŪVUZRAUGS: Māris Dikmanis sert. Nr. 20-2965, tālr. 29217525

RESTAURĀCIJAS DARBU BŪVUZRAUGS: Gundars Gustavs, sert.Nr.20-1975

BŪVPROJEKTA VADĪTĀJS, AUTORUZRAUGS Aldis Apšenieks, sert. Nr. 10-0742

PROJEKTA ARHITEKTS, AUTORUZRAUGS Autoruzraugs Artūrs Lapiņš, sert. Nr. 10-0758Katlakalna evaņģēliski luteriskā draudzes projekts„Katlakalna evaņģēliski luteriskās baznīcas plašākas pieejamībassabiedrībai un sociālekonomiskas izmantošanas palielināšana, veicot logu un durvju restaurāciju un pielāgošanu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām”

(Līguma Nr.3DP/3.4.3.3.0/14/APIA/CFLA/055)




Katlakalna baznīcas logu un durvju restaurācija

Katlakalna evaņģēliski luteriskās baznīcas ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr. 6700. Interjera dekoratīvā apdare ir valsts nozīmes mākslas piemineklis Nr. 4203, altāris – valsts nozīmes mākslas piemineklis Nr. 4200, soli - valsts nozīmes mākslas piemineklis Nr. 4201, lukta - valsts nozīmes mākslas piemineklis Nr.4202.

Ēkā saglabājušies divu veidu logi – oriģinālie 18. gs. beigu vienkārtas groplogi un 19. gs. 2. puses divkārtas oderlogi. Pēdējie izbūvēti draudzes telpā un projekta izstrādes laikā bija aizsegti ar dzelzs režģiem. Projektā paredzēts veikt esošo logu un durvju bloku, tai skaitā apkalumu, restaurāciju, kā arī jaunu logu iekšējo vērtņu izgatavošanu.

Veicot divkārtas oderlogu apsekošanu pēc režģu demontāžas, konstatēts, ka esošo iekšējo vērtņu stāvoklis ir labs un tās iespējams saglabāt, veicot nepieciešamo galdniecisko remontu vērtņu un aplodu apakšējās daļās. Lai nepalielinātu iekšējo vērtņu svaru un nodrošinātu funkcionalitāti - vērtņu atvēršanu, izmantojot esošos logu apkalumus, piedāvāta atteikšanās no stikla paketes un stiklojuma ar vienkārtas stiklu saglabāšana. Interjera vēsturiskā izskata un vides autentiskuma nodrošināšanai, piedāvājam izmantot esošo vai, zudumu vietās, atgūto 19. gs. beigu - 20. gs. sākuma stiklu ar raksturīgiem virsmas defektiem - stikla satecējumiem, gaisa burbulīšiem u.tml. Gan ārējo, gan iekšējo vērtņu stiklojums iestrādājams uz lineļļas - krīta tepes.

18. gs. logiem Sakristejas un Ieejas bloka groplogiem, kuriem ir tikai vienkārtas, uz āru veramas vērtnes, piedāvājam izgatavot jaunas iekšējās vērtnes, kas stiklotas ar stiklapaketi. Salīdzinot ar oderlogiem, groplogu vērtņu un aplodu sadures blīvums ir ievērojami mazāks, tādējādi pie šāda iekšējo vērtņu risinājuma tiktu palielināta šo vērtņu energoefektivitāte. Risinājums ir arī tehniski iespējams, jo logi ir
mazāki, un attiecīgi iekšējo vērtņu rāmjiem būs mazāka slodze.

 

Darbu apraksts pēc demontāžas 

līdz 2015. gada 12. februārim

 DEMONTĀŽA
 
Visi demontētie elementi tiek marķēti atbilstoši projekta dokumentācijai. Kaltās naglas pēc detaļu demontāžas tiek saglabātas, lai izmantotu atkārtoti sākotnējās vietās. Pirms demontāžas tiek veikta foto fiksācija. 

KOKA VIRSMU ATTĪRĪŠANA

 Koka  virsmas  tiek  attīrītas līdz noturīgam krāsojumam, izmantojot cietkausējuma cikliņus un siltā gaisa plūsmas ģeneratorus, un citus instrumentus pēc vajadzības. Vietās , kur krāsojums stipri bojāts virsma tiek  attīrīta līdz pamatmateriālam, lai lineļļas krāsojumu izveidotu no jauna.  

METĀLA DETAĻU ATJAUNOŠANA

Rūsējušie metāla kalumi tiek sakarsēti līdz 600 g.p. C , atdalot krāsojuma slāņus un rūsu. Pēc attīrīšanas kalumi tiek rūdīti koka darvas un lineļļas pernicas maisījumā, iegūstot elastīgu un pret koroziju noturīgu pārklājumu, līdzīgu tikko izgatavotam kalumam. Detaļas, kas paredzētas izmantot āra apstākļos, tiek krāsotas ar svina mīnija/lineļļas krāsu un pēc tam ar lineļļas krāsu atbilstošā tonī. Šāds pārklājums nodrošina ilgstošu aizsardzību.

Zudušie kalumi tiks atjaunoti pēc nospiedumiem (slēdzeni nosedzošās plāksnes) un attiecīgā laika perioda analogiem.

 
 ‍

BOJĀTO DETAĻU PROTEZĒŠANA

Trupes vai mehānisku bojājumu skartās koka detaļas tiek protezētas ar līdzvērtīgas kvalitātes un vecuma   materiālu. Kā saistviela starp detaļām tiek izmantota āra darbiem paredzēta PVA līme un koka tapas. Jaunpievienotās daļas tiek ēvelētas ar rokas ēveli.


 



KOKA VIRSMU SAGATAVOŠANA KRĀSOŠANAI 

Krāsojamās  virsmas netiek speciāli gludinātas, saglabājot autentisko virsmas faktūru un lietošanas  gaitā radušos patinu. Spraugas starp detaļām, zaru vietas un citi dabiskie virsmas „defekti” dimensijās līdz 5mm tiek tepēti ar lineļļas tepi un pakulām, necenšoties tos pilnībā noslēpt. Savstarpējais detaļu savietojums , atbilstoši autentiskajam, reti kad ir 100% precīzs. Tas tiks saglabāts kā vēsturiskajai apbūvei raksturīgs „dzīvīgums’’, neuzkrītošs asimetriskums un virsmas raupjums.


 
 ‍

Kā no jauna izgatavotās, tā esošās , krāsošanai paredzētās koka detaļas un virsmas tiek   gruntētas ar auksti spiestu lineļļas pernicu ,  divās līdz trīs kārtās, katru no tām žāvējot minimums  3 dienas. Pirmajai kārtai paredzētā eļļa, pirms uzklāšanas, tiek  karsēta līdz 60oC temperatūrai.

IZSTIKLOŠANA UN  IESTIKLOŠANA

Oriģinālie stikli tiek saudzīgi izņemti, izmantojot siltā gaisa plūsmas ģeneratoru. Atkārtotai izmantošanai paredzētie stikli tiek marķēti, lai stiprinātu tos sākotnējās vietās. Trūkstošie stikli tiek aizvietoti ar atbilstošas kvalitātes atgūto stiklu. 

 Stikla grope pirms stiklošanas tiek lakota ar šellaku. Stikli tiek stiprinātu uz lineļļas ķites un cinkotām metāla detaļām. .Ķitējums tiek krāsots ar lineļļas krāsu starp 4to un 14to dienu, nosedzot arī 1mm stikla gar ķitējuma malu.

 
 KOKA VIRSMU KRĀSOŠANA

 Pēc sagatavošanas krāsošanai attiecīgās detaļas  tiek  krāsotas ar lineļļas krāsu divas reizes. Krāsas tiek izgatavotas, izmantojot minerālos (neorganiskos ) pigmentus: titāna un cinka oksīdi, zelta okers u.c. Pirmā krāsojuma kārta tiek papildināta ar 10% balzama terpentīna, bet otrā –ar auksti spiestas lineļļas pernicu tādā pašā apjomā. Krāsojums tiek uzklāts ar dabīgo saru otu maksimāli plāni, pirmajai krāsas kārtai virsmu pat pilnībā nenosedzot. Šādi iespējams panākt labu krāsojumu slāņu saķeri. Finālā ir izveidots elastīgs, plāns un ūdens tvaika  caurlaidīgs lineļļas krāsojums. 

 
‍SIA „RAITUMA KRĀSAS”          

Valdes priekšsēdētājs

Edgars Raitums

  
‍ Darbu apraksts saskaņots:

DARBU VADĪTĀJS: Dins Kopštāls

AUTORUZRAUGS: Aldis Apšenieks  

BŪVUZRAUGS: Gundars Gustavs

PASŪTĪTĀJS: Pēteris Eriņš 

2015. 02. 12.‍‍


‍ ‍‍Atskaite par paveiktajiem darbiem 

līdz 2015. gada 19. februārim

Šinī laika periodā durvis D6,9,12,13 un logu L13,14 iekšlogi ir attīrīti līdz noturīgam pamata krāsojumam . Logi ir izstikloti, stikli –marķēti. Logu vērtnes ir reljefi marķētas atbilstoši projekta specifikācijai. Logiem L11, 12, 13, 14 ,15, 16 ir ieviesta papildmarķējumu lapa ( pielikumā).

Uz iekšloga L 13 -3 ir konstatēts oriģinālais krāsojums, kas atbilst tonim S1002-Y pēc NCS skalas. Uz sākotnējā perioda durvīm D12 konstatēts tonis NCS S2010-G20Y.

 Ir veikta visu minēto galdniecības izstrādājumu protezēšana, kā arī sagatavošana krāsošanai, atbilstoši saskaņotajam darbu aprakstam. 

 ‍ ‍‍
‍Attīrītās logu vērtnes.

 
‍Loga L13-3 attīrīšana.

 
‍Darba procesā, gruntējot ar auksti spiestas lineļļas pernicu.

 ‍
‍Stikli ir marķēti atbilstoši specifikācijai.

 

‍‍

‍‍
‍Loga l13-3 protezēšanas gaita.

 
‍Logs L14-3 ar reljefo marķējumu.

 
Ir konstatēts sākotnējais loga tonis NCS S1002-Y.

 
‍Durvju D9protezēšana. Pielīmētās detaļas tiek satapotas ar koka tapām un pielīmētas ar D4 PVA līmi.
 
‍‍‍
Durvis D9.


‍Protezējums ap slēdzeni durvīm D12.

  
‍Oriģinālā krāsojuma uz durvīm D12  salīdzināšana ar NCS skalu.(S2010-G20Y)

‍ SIA RAITUMA KRĀSAS
Edgars Raitums 
Darbu atskaite saskaņota:
DARBU VADĪTĀJS: Dins Kopštāls
AUTORUZRAUGS: Aldis Apšenieks  
BŪVUZRAUGS:  Gundars Gustavs
PASŪTĪTĀJS: Pēteris Eriņš 
2015. 02. 19.

Atskaite par paveiktajiem darbiem 

līdz 2015. gada 26. februārim

Šinī laika periodā durvis D2 un logu L11,12,15,16 iekšlogi ir attīrīti līdz noturīgam pamatkrāsojumam . Logi ir izstikloti, stikli –marķēti. Logu vērtnes ir reljefi marķētas atbilstoši projekta specifikācijai. Logiem L11, 12, 13, 14 ,15, 16 ir ieviesta papildmarķējumu lapa ( pielikumā).

Izstikloti, attīrīti  arī sākotnējā perioda logi L1,2 un 5. 

Ir veikta visu minēto būvgaldniecības izstrādājumu protezēšana, kā arī sagatavošana krāsošanai, atbilstoši saskaņotajam darbu aprakstam. 

Ir attīrīti un atjaunoti logu L11,12,15,15,1,2,5 aizdares mehānismi un eņģes.

 

‍Attīrītās logu vērtnes.

 


‍Ir attīrīti un atjaunoti logu L11,12,15,15,1,2,5 aizdares mehānismi un eņģes.

 
‍Krāsošanai sagatavotie logi L1,2,5. 

 
‍Darba procesā, gruntējot ar auksti spiestas lineļļas pernicu.

 
‍Protezētās loga L11 vērtnes. 

 

‍Protezētās durvju D2 vērtne.  

 
‍Loga L12-3 protezēšanas gaita.

 
‍Logs L14-3 ar protezējumiem.

 
‍Loga L1 protezēšana. Pielīmētās detaļas tiek satapotas ar koka tapām un pielīmētas ar D4 PVA līmi.
 

Krāsošanai sagatavotās durvis D2.  

 
‍Spraišļa protezējums.

 
‍Protezēta loga vērtne.

 
‍SIA RAITUMA KRĀSAS

Edgars Raitums

Darbu atskaite saskaņota:

DARBU VADĪTĀJS: Dins Kopštāls

AUTORUZRAUGS: Aldis Apšenieks  

BŪVUZRAUGS: Gundars Gustavs

PASŪTĪTĀJS: Pēteris Eriņš 

2015. 02. 26.

 Atskaite par paveiktajiem darbiem 

līdz 2015. gada 5. martam

Šinī laika periodā durvis D3 un logu L11 un L12,  ārlogi ir attīrīti līdz noturīgam pamatkrāsojumam . Logi ir izstikloti, stikli –marķēti. Logu vērtnes ir reljefi marķētas atbilstoši projekta specifikācijai. Logiem L11, 12, 13, 14 ,15, 16 ir ieviesta papildmarķējumu lapa ( pielikumā).

Izstikloti, attīrīti  arī sākotnējā perioda logi L3 un L4. 

Ir veikta visu minēto būvgaldniecības izstrādājumu protezēšana, kā arī sagatavošana krāsošanai, atbilstoši saskaņotajam darbu aprakstam. 

Ir attīrīti un atjaunoti ārlogu L11,12,3,4 aizdares mehānismi un eņģes.

Attīrot ārlogu L11 un L12 vērtnes konstatēts tonis NCS 2502-B


 

Attīrot ārlogu L11 un L12 vērtnes konstatēts tonis NCS 2502-B.


 
‍ Attīrītie logi L3 un L4. 

 
‍Krāsošanai sagatavotie ārlogi L11 un L12.

 
‍Protezētā  durvju L3 vērtne.

 
‍Protezētais loga L3 kārbas stūris.

 
‍Protezētā  durvju D3 vērtne.

 
‍Durvju vērtnes  D3 stūris.

 
‍Krāsošanai sagatavotās durvis D3.

 
‍SIA RAITUMA KRĀSAS

Edgars Raitums

Darbu atskaite saskaņota:

DARBU VADĪTĀJS: Dins Kopš tāls

AUTORUZRAUGS: Aldis Apšenieks  

BŪVUZRAUGS: Gundars Gustavs

PASŪTĪTĀJS: Pēteris Eriņš 

2015 .03. 05.


Atskaite par paveiktajiem darbiem 

līdz 2015. gada 12. martam

  Šinī laika periodā durvis D8 ir attīrītas no nenoturīgiem krāsas slāņiem un sagatavotas krāsošanai. Savukārt durvju D 2,3,9,10,12 vērtnes ir nokrāsotas ar lineļļas krāsu saskaņotajā tonī. Ir izstiklotas logu L13,14,15,16,21,22,23,24,25 ārējās vērtnes  . Logu vērtnes ir reljefi marķētas atbilstoši projekta specifikācijai.  Aizdares mehānismi un eņģes ir atjaunotas.

Logu D 11,12,13,14,15,16 iekšējās vērtnes ir nokrāsotas un sagatavotas stiklošanai.

 
‍ 

Stikli ir marķēti atbilstoši atrašanās vietai.



‍Durvju D 8 vērnes ir attīrītas.

 
‍Nokrāsotā durvju  D 9 vērtne.

 
‍Nokrāsotā  durvju D 10 vērtne.

 
‍Nokrāsotā  durvju D12 vērtne. 

 
‍Nokrāsotā durvju  D3 vērtne.

 
‍Nokrāsotā  durvju D4 vērtne.

 
‍Izstiklotās logu vērtnes.

 
‍Nokrāsotās iekšlogu D11,12,13,14,15,16 vērtnes.

 
‍Aizbīdnis loga L5 ārējām vērtnēm.

 
‍SIA RAITUMA KRĀSAS

Edgars Raitums

Darbu atskaite saskaņota:

DARBU VADĪTĀJS: Dins Kopštāls

AUTORUZRAUGS: Aldis Apšenieks  

BŪVUZRAUGS: Gundars Gustavs

PASŪTĪTĀJS: Pēteris Eriņš 

2015 .03. 12.


‍ 




Ieraksts: 15.05.2014.

Baznīcas restaurācijas gaita

Par atļauju restaurācijas laikā pulcēties dievnamā uz dievkalpojumu

No baznīcas restaurācijas tehniskā projekta - darba organizācijas projekta - paskaidrojuma raksts.
[2] Būvlaukuma organizēšanas galvenās prasības. [2.1] Vispārīgi: ".. Laikā, kad baznīcā pēc pasūtītāja pieprasījuma jānotiek kādiem pasākumiem, darbu veikšana ir aizliegta - tā ir jāpārtrauc. Par šādiem pasākumiem būvnieks informējams savlaicīgi, lai varētu organizēt darbus un garantēt drošību objektā. Baznīcai jābūt slēgtai kupola laternas konstrukciju montāžas laikā."


Ieraksts: 15.05.2014.
Ķekavas būvvalde apstiprinājusi restaurācijas darbu izpildi pa etapiem: Jumta rekonstrukcija un restaurācija, fasāžu restaurācija, logu un durvju restaurācija.

Ieraksts: 15.05.2014.
Valdes sēdē tika izvēlēts būvuzraugs no draudzes puses - Māris Dikmanis


Ieraksts: 15.05.2014.

Katlakalna baznīcas ēkas tehniskā stāvokļa noteikšana:

1.lpp.   2.lpp.   3.lpp.   4.lpp


I
eraktst: 6.05.2014.

Informācija par baznīcas restaurāciju - rekonstrukcijas uzsākšanu

6.05.2014.Padomes sēdē nolēma izdalīt no kopējā projekta kā atsevišķu kārtu durvju un logu restaurāciju. Atsevišķās kārtas: Logu durvju restaurācija; jumta kupola restaurācija; fasādes restaurācija; baznīcas restaurācija.


Ieraksts: 15.09.2013.
Informācija par sagatavošanas darbiem baznīcas restaurācijas uzsākšanai

Tehniskais projekts: Baznīcas rekonstrukcija. Rīgas raj. Ķekavas pag.
SIA Pirmais princips. Direktors Aldis Apšenieks (PGA: Sert.Nr.10-0742). Rīga, 2009.g.
VKPAI Nr.A-1079/2009

Projekts: Baznīcas restaurācija. Tehniskais projekts – Izmaiņas. SIA Arhitektoniskā izpētes grupa. Valdes priekšsēdētāja: B.Eglāja; Būvprojekta vadītājs: A.Lapiņš; Projekta galvenais arhitekts: A.Lapiņš. Rīga, 2013.
SIA Arhitektoniskās izpētes grupa - apliecība: Reģ.nr.40003041528. Būvkom.reģ.nr. 2326-R. 19.04.2006.

Projekts: Katlakalna baznīcas restaurācija. Ķekavas nov.Katlakalns. Kupola laternas nesošās konstrukcijas. SIA “Fidži”, SIA “Fidži” - apliecība: Nr.43603036537. Būvkom.reģ.nr. 6629-R. 7.08.2008.
Būvprojekta vadītājs Arh. Artūrs Lapiņš,
Būvprojekta daļas vadītājs Aigars Fridrihsons (LBS Sertefikāti Nr.20-4184, 20-4292). Pāce, 2013.
‍Artūrs Lapiņš – arhitekta prakses sertifikāts Nr.10-0758. 15.12.2008;
‍Amata meistara prakses sertifikāts LAK kods.Nr.15-1/1-38/2 – ir kompetents veikt šādus darbus:
‍1.Vēsturisko būvju ekspertīze t.sk.tehnisko atzinumu sagatavošana.
‍2.Arhitektoniski mākslinieciskā izpēte.
‍3.Konservācijas – restaurācijas projektu un tehnisko risinājumu izstrādāšana.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas izsniegta atļauja Nr.P- 0000531. Izsniedza Vivita Mačiņa 5.08.2013. Apliecība izsniegta SIA Atbalsts JI, būvkom.reģ.5178-R, 26591054, kas ir darba vadītājs un Atbildīgā kontaktpersona par darbu uzraudzību – Jānis Ipatjevs, sertifikāta Nr.20-7306, 26591054.

Restaurācijas darbus izraudzīs:

Draudze algos divus būvuzraugus restaurācijas darbu veikšanai,kas tiks izraudzīti konkursa kārtībā.


Papildus informāciju par paredzamo darbu norisi variet saņemt pie draudzes priekšnieka Pētera Eriņa tālr.29234047, peter46@inbox.lv

Draudzes valdes priekšnieka vietnieka Jāņa Ipatjeva tālr.26591054, atbalsts.ji@inbox.lv


Informatīva sapulce par paveiktajiem darbiem 20 gadu garumā un sagatavošanos paredzamajiem restaurācijas darbiem - 28.septembrī plkst.10.00 pie Katlakalna baznīcas. Aicināti visi interesenti. Vairāk informācija pie draudzes priekšnieka Pētera Eriņa

Tavs komentārs:
Vārds:*
E-pasts:*
aplūkot atsauksmes (5)
Copyright 2006; Created by MB Studija